facebook
2021-04-26 https://cdntest.db.lv

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Lietuva savukārt lēnām un cītīgi mūs ir ne vien panākusi, bet arī apsteigusi. Tad, kad pie mums šādu īpašumu cenas bija augstākas, tirgus aktīvāks, Lietuva tikai gatavojās startam, tirgus tur vēl nebija aktīvs. Tagad faktiski vidējā premium klases īpašumu (mājokļu) tirgus cena Latvijā ir ap 3000 eiro/m2, Lietuvā tā ir augstāka. Tur ir lielāka dinamika, vietējā pircēja pieprasījums, kas dominē, tāpat kā pēdējos gados Latvijā, ir finansiāli spējīgāks. Kamēr mēs agrāk vairāk lūkojāmies ārvalstu, jo īpaši austrumu pircēju virzienā, Lietuvā tādas tendences nebija, vienmērīgāk notika iekšējā tirgus potenciāla izaugsme. Nebija arī tādas banku sektora krīzes kā pie mums, kas negatīvi ietekmējusi hipotekāro kreditēšanu.

Vai tas, ko pie mums uzskata par luksusa īpašumu, atšķirsies pēc izpratnes austrumos, Krievijā vai Amerikā?

Ir vispārpieņemti luksusa nekustamo īpašumu atbilstības kritēriji. Definīcija ietver cenu – sākot no miljona dolāru, tam jābūt ar izcilu atrašanās vietu, atbilstošu arhitektūru un dizainu, funkcionalitāti un ērtību kopumu, ērtu, labi attīstītu infrastruktūru. Var būt arī citādi – tas ir skaists lauku īpašums vienreizējā, gleznainā vietā, neskartās dabas ārēs, bet tam ir visas ekstras. Lieli un skaisti īpašumi, kas sasniedzami pa ūdens vai gaisa ceļiem, ir daudzās valstīs.

Pie mums kritēriji varētu būt nedaudz atšķirīgi: Latvijā premium klases īpašums ir dzīvoklis, kura cena ir no 150 tūkstošiem eiro, vai māja – no 350 tūkstošiem eiro. Baltijā nevaram īsti runāt par premium klases īpašumu tirgu, kuru cena sāktos no viena miljona dolāru. Šāds slieksnis tirgu stipri samazinātu. Objektīvi ir jārēķinās ar tirgus kopējo apjomu, iedzīvotāju skaitu, IKP, pirktspēju. Tas nosaka konkrētā tirgus cenu kategorijas.

Mums ir jārēķinās arī ar to, ka mēs droši vien nekad nevarēsim konkurēt ar lielajām metropolēm – ne cenu, ne iedzīvotāju skaita ziņā.

Kādas tendences pašlaik ir novērojamas augstvērtīgu īpašumu tirgū? Kā šo segmentu ir ietekmējusi vīrusa pandēmija?

Kopumā pagājušais gads visā Baltijā mājokļu (premiumsegmenta) tirgum bijis labāks, nekā sākumā cerēts. Pirmais pusgads bija diezgan pasīvs, bet otrais pusgads to kompensēja ar uzviju. Visā Baltijā tirgus uzrāda izaugsmi, un tas attiecas uz visiem segmentiem – dzīvokļiem, mājām, privātās apbūves zemes gabaliem. Atkarībā no segmenta izaugsme ir bijusi no 5 līdz 15%.

Otrā pusgada lielās aktivitātes dēļ pagājušais gads kopumā izrādījās spēcīgāks par 2019. gadu. Dažos segmentos Latvijā ir pat labākie rādītāji kopš 2014. gada (tad faktiski apstājās TUA programma).



Avots: https://www.db.lv
Pievienoja: Pilat

Jaunākie īpašumi

Populārākie raksti