Neatstāt sabrukšanai un nepieļaut kļūdas. Notikusi jaunā SPA apspriešanas sanāksme

Ar īsu videofilmu par Liepājas vēsturiskās peldu iestādes jeb tautā sauktās Vannu mājas lepno vēsturi un ieskatu laikazoba sagrauztajā bēdīgajā tagadnē iesākās veselības veicināšanas centra būvniecības ieceres apspriešanas sanāksme.

Ieradušies bija vairāki arhitekti, tāpēc saruna ar projekta attīstītājiem un Liepājas pašvaldību ievirzījās lietišķā un profesionālā gultnē, skarot arhitektūras kvalitāti. Kā teica māksliniece un viesmīlības biznesa pārstāve Ivonna Kalita: “Mēs neesam pret, mēs gribam, lai smuki.”

 

“Iziet no rāmjiem”

Sanāksmi organizēja attīstītājs “Liepojos kopos” un būvniecības ieceres izstrādātāja SIA “K IDEA”, to vadīt bija uzaicināts arhitekts, Nacionālās arhitektūras padomes (NAP) priekšsēdētājs Gatis Didrihsons.

Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs atgādināja, ka ēka tika pamesta 90. gados un tās nākamajiem saimniekiem atjaunošana necik nevedās. 

“Saprotami, ka viņi neko nebija gatavi investēt, jo neredzēja, kādā veidā varētu kaut ko atpelnīt,” 

viņš teica. 

Ap 2009. gadu interesi izrādījuši igauņu investori, taču viņu ideja par deviņstāvu sanatorija nebija pieņemama, bet ar citiem nosacījumiem viņi nebija ar mieru neko uzsākt.

“Ir zināma saprātīga attiecība starp to, kas ir jāiegulda, un to apjomu, kas nepieciešams, lai varētu atpelnīt ieguldījumu,” atzīmēja U. Kaugurs, skaidrojot, ka apbūves noteikumu šajā vietā atļautajos divos stāvos attīstītājam nepieciešamo apjomu nevarot dabūt iekšā vai arī varot tad, ja lielāks kļūst apbūves laukums, kas atkal neatbilst apbūves noteikumiem. 

Atkāpes no apbūves rādītājiem atļautas atsevišķos gadījumos, kad augstvērtīgs arhitektūras risinājums iegūts atklātā arhitektūras konkursā un būvniecības iecere ir atbalstīta, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus.

G. Didrihsons pauda, ka bieži vien ar apbūves noteikumiem radīti pārāk strikti ierobežojumi, lai kāda vieta attīstītos. 

Viņš minēja Eižena Laubes namus Jūrmalā, kas vienkārši brūk kopā. 

“Skaidrs, ka Liepājai droši vien neatradīsies līdzekļi, lai šo skaisto Paula Maksa Berči ēku tāpat vien atjaunotu. 

Ir vajadzīga funkcija un ekonomiskais pamatojums,” viņš sacīja. 

Šis esot vienīgais projekts, ko izskatījusi NAP pēc arhitektes un publicistes Indras Ķempes ierosinājuma. “Sapratām, ka nav tik ļauni. Ir lietas, ko vienmēr var pilnveidot, kaut vai politiķu darbošanos žūrijā. Lielas bažas mums neradās,” viņš teica par iecerēto projektu, kas no metu konkursa darbiem esot vissaudzīgākais konkrētai vietai. 

“Šis ir tas gadījums pamatoti “iziet no rāmjiem”,” atzīmēja arhitekts.

 

Vienu stāvu mazāk

Arhitekts Andris Kokins no “K IDEA” skaidroja, kāpēc objekta būvniecības iecere ikreiz iesniegta ar atšķirīgu nosaukumu. 

Šobrīd finansējums viesnīcām neesot pieejams, bet veselības iestādēm gan, taču ar to saprotot vienu – ūdens procedūru, ūdens terapijas iestādi. 

“Rezultātā pasūtītājs var vieglāk operēt ar bankām un ar naudu,” 

viņš teica.

Kāpēc pirmās vietas ieguvējs konkursā birojs “ZGT” nevarēja izstrādāt arī tehnisko projektu, gribēja zināt I. Ķempe, kurai iepriekš sniegta atbilde, ka “neesot kārtīgas pieredzes”. 

“Vai jūs atdotu savu sirdi operēt tikko augstskolu beigušam studentam?” atjautāja A. Kokins. Tā esot bijusi pasūtītāja izvēle, turklāt konkursa noteikumos bija iekļautas tiesības “runāt ar pirmo trīs vietu ieguvējiem”.

Projektu abi arhitektūras biroji īsteno kopīgi. 

 

Vēsturiskajai ēkai lielu ārēju izmaiņu nebūs, stāstīja Andris Kokins. Viņš rādīja modelētus attēlus, lai apliecinātu, ka jaunā četrstāvu ēka netraucēs kopskatu, turklāt tā būšot zemāka par apkārt esošajiem kokiem.  

Ja mājas augstākais punkts atrodas 16,5 metru augstumā, tas ir ievērojami vairāk nekā apbūves rādītājos noteiktie 9 metri, un, tos mainot, ir jāvērtē katrs metrs, – par to iestājās arhitekts un dizainers Kaspars Endols, bijušais Liepājas arhitekts Indulis Kalns un daudzi citi klātesošie. 

Metu konkursā iesniegtajā “ZGT” skicē katra stāva augstums bijis trīs metri, atklāja A. Kokins, bet tā būvēt nevarot, jo reāli ar pārsegumu un konstrukcijām dabā tad paliek 2,10 m, bet normatīvi nosaka vismaz 2,70 m augstus griestus. Tagad projektā tie plānoti 3,45 m. 

Kāpēc žūrija palaida garām nepilnības? 

“Tā nevērtēja stāvu augstumu, bet iederību vidē,” 

teica U. Kaugurs.

I. Kalns uzsvēra, ka nav notikusi izpēte un analīze, kas pamatotu iespēju būvēt augstāku ēku par teritorijā pieļaujamo. 

Viņš esot par būvniecību, taču jāmeklē, kā darīt labāk. “Var noņemt vienu stāvu, no tā necietīs kvalitāte, bet iegūsim pret vietu iejūtīgāku arhitektūru,” teica arhitekts. 

G. Didrihsons piekrita, ka trūkstot lokālplānojuma, kurā vajadzētu “papētīt, ko šī vieta var nest”.

 

Iespēja kurortoloģijas attīstībai

Nora Driķe vaicāja par satiksmes risinājumiem pie veselības centra. Pasūtītājs nevēlas teritorijā autostāvvietas un automašīnas, uzsvēra A. Kokins. 

“Klients atbrauc, izkāpj no auto, paņem savas mantas, un mašīna tiek aizdzīta uz stāvvietu, kas neatrodas šajā teritorijā,” 

viņš skaidroja. 

Stāvvietas ierīkošanai iznomāts zemesgabals Zvejnieku alejā.

Arhitekte Laura Kozlovska norādīja, ka vizualizācijā neredzot nevienu žogu un priecājoties par to, ka īpašnieks teritoriju gatavs atvērt, bet vai tā būšot arī ārpus smukajām bildēm? 

Vienīgais žogs paredzēts ap minerālūdens artēzisko urbumu, kuram ir aizsargjosla 10 metru rādiusā, citādi tā visa būs atklāta teritorija.

“Kādas būs pašvaldības prasības, lai tur pēc pieciem gadiem nebūtu “stroika”, pamesta būvniecība?” jautāja L. Kozlovska. 

Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atbildēja: “Mans mērķis kā pašvaldības vadītājam, lai šeit nebūtu blakus lielas stāvvietas un, otra būtiska lieta, lai šis objekts beidzot ir pabeigts. 

Varam diskutēt par stāvu skaitu, taču mums jābūt vienotam redzējumam, ka mēs vēlamies to gatavu.

Gribētu, lai dotu iespēju objekta būvniecībai un kurortoloģijas attīstībai.”

Kristīne Dzelme papētījusi, ka uzņēmumam “Liepojos kopos” divus beidzamos gadus finansiāli slikti gājis, un pauda bažas, vai uzņēmumam tiešām ir vajadzīgie līdzekļi. 

Kovidlaiks bijis pārbaudījums, taču tas ir beidzies, atbildēja projekta vadītājs Vits Brusalks. Attīstītājiem jau ir pieredze Lietuvā, Birštonā viņiem pieder atpūtas komplekss.

Investors noteikti rūpīgi veic izpēti, tāpēc savādi, ka, zinot par atļauto divu stāvu apbūvi, “Liepojos kopos” tomēr iegādājās šo objektu, – šādas rīcības iemeslus vēlējās uzzināt I. Ķempe. 

“Mēs zinājām, ka būs iespējas saņemt atļauju būvēt augstāku,” 

teica V. Brusalks. Kurš tad pašvaldībā to apsolījis? Solīts neesot, veikta analīze, un “eksperti teica, ka tāda iespēja ir,” viņš skaidroja, nekonkretizējot ekspertus.

“Šīs ēkas mūžs ir apmēram desmit gadu, ja tur neko nedarīs,” uzsvēra U. Kaugurs. 

“Lūdzu, nepieļaujiet kļūdas, kuras nākotnē nevarēs labot,” aicināja I. Kalns. “Lūdzu, vēlreiz izvērtējiet, ko mēs būvējam, jo šī ir ļoti jutīga teritorija, blakus ir kultūras piemineklis koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”, parks, kuru nav paredzēts apbūvēt.”

V. Brusalks saprotot, ka ēka ir ļoti svarīga liepājniekiem. “Bet jāsaprot arī otra puse – investīcijām jēga ir tad, ja tās atmaksājas. Šis ir optimāls projekts, un, ja neizdosies sasniegt noteiktu skaitu baseinu un istabu, tad šo investīciju nebūs un viss paliks tā, kā ir,” rezumēja investors.

 

Uzziņai

Veselības veicināšanas centrs

• Būvniecības ierosinātājs: UAB “Liepojos kopos”.
• Būvniecības ieceres izstrādātājs: SIA “K IDEA”, būvprojekta vadītājs Andris Kokins.
• Attīstīts metu konkursā 1. vietu ieguvušā darba konceptuālais risinājums.
• Būves augstums: 16,50 m, paredzēti četri virszemes stāvi un viens pagraba stāvs.
• Centrā būs 200 darba vietas, no tām 50 saistītas ar masāžām un ūdens procedūrām.
• Publiskās apspriešanas aptaujas anketas var iesniegt līdz 31. oktobrim.

 

Avots: Liepājas pilsētas būvvalde